FANDOM


IevadsEdit

Šī lapa ir ierosinājums, kā pilnveidot esošo Latvijas izglītības sistēmu, lai Latvija vienas paudzes laikā (līdz 2050.gadam) kļūtu par vietu, kas ir atpazīta tās iedzīvotāju spēju dēļ. Latvijas iedzīvotāji ir atvērti pārmaiņām un dažādībai, kritiski un radītspējīgi. 

Kopbilde īsumāEdit

‘Interešu bāzētā izglītībā’ teorētisko un praktisko zināšanu apgūšana tiktu organizēta ap katra studenta patiesajām iekšējām interesēm, tādā veidā risinot Latvijas izglītības institūciju un mācībspēku zemo prestižu Latvijas sabiedrībā un skolēnu zemo motivāciju strādāt ar sevi.  Izglītības process, veicot radikālu savas identitātes pārdefinēšanu no ‘obligātā, smagā nasta uz maniem pleciem’ uz ‘vieta, kas man palīdz būt labākam jomās, kas man interesē un patiesi rūp’, iegūtu pieeju pašmotivētiem, enerģiskiem un pašorganizētiem bērniem. Šie bērni uztvertu skolu kā vietu, kas palīdz tiem būt Skaistākiem un Spējīgākiem jomās, kas tiem interesē un rūp, nevis kā vietu, kas viņiem ‘dara pāri’, spiežot un lokot rāmjos, kas nav viņu. Šādā Skolā bērni paši gribēs ‘iet uz skolu’ un strādāt ar sevi, kas pozitīvi ietekmēs kultūru ap skolu un tās identitāti sabiedrībā. Skolotāji vairs netiks uzskatīti par neveiksminiekiem, bet par draugiem un palīgiem, varbūt pat par čomiem. ‘Interešu bāzēta izglītība’ palīdzēs skolām sevi mainīt no ‘ledustorņiem’ uz ‘spēju inkubatoriem’, kas lielākā mērā izkops mūsu pašu Gētes, Bethovenus, Stīvus Jobsus un visus citus.

Pašreizējā izglītības sistēma - vājās pusesEdit

Zemāk ir minētas jomas / aspekti, kas ir uzlabojami esošajā izglītības sistēmā:

Esošā izglītības kvalitāte nav pietiekami augsta (LKN - Latvijas Konkurētspējas Novērtējums, 2011).

Latvijā ir zems prestižs arodizglītībai, kas negatīvi ietekmē studējošo skaitu (LKN, 2011).

Konkurences trūkums Latvijas augstākajā izglītībā. Zemā konkurence mācībspēku vidū sekmē suboptimālas mācīšanas un pētniecības kapacitātes esamību Latvijas augstākajā izglītībā (LKN, 2011).

Pašreizējā skolas izglītības sistēma neatbalsta dažādību. Patiesās iekšējās intereses tikai daļēji tiek ietvertas izglītības procesā iekš fakultatīvu un izvēles priekšmetu izvēles, kas sastāda tikai mazu daļu no kopējā mācīšanās procesā pavadītā laika. Izglītības sistēmai vajadzētu būt mehānismam, kas palīdz atklāt un realizēt savas patiesās iekšējās intereses, nevis kavēt šo iekšējo talantu atklāšanu. Pašreiz skolēni pavada teju visu mācīšanās laiku gatavošanās procesā standart-pārbaudījumiem [reference]. Kā arī lielo klašu formāts iznieko skolēnu laiku, kavējot ieinteresētos skolēnus un pāragri steidzinot studentus ar 'zināšanu robiem'. Lielais laika īpatsvars, kas tiek pavadīts gatavojoties centralizētajiem eksāmeniem, un izniekotā centīgo un atpalikušo skolēnu laika daudzums padara esošo izglītības sistēmu par neefektīvu risinājumu, kā palīdzēt attīstīties jauniešiem. Patieso iekšējo interešu izkopšanai un bāzes prasmju attīstībai kopejistiski vajadzētu veidot Latvijas izglītības kodolu, apkuru teoretiskie priekšmeti, praktiskās un pētniecības prasmes tiek organizētas sinerģiju veidojošos, indviduālos studiju plānos. 

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas potenciāls netiek izmantots pilnībā esošajā mācību procesa organizācijā un jaunās vielas apgūšanā. Latvijas skolās, joīpaši dabaszinātnēs, trūkst spējīgi pasniedzēji, kas var skaidri un piesaistoši pasniegt mācību vielu. Rezultātā priekšmetiem kā fizika un ķīmija ir radies imidžs, ka tie ir ‘galīgi garām’. Esošajā izglītības programā ir grūti atrast labākus priekšmetus kā fizika un ķīmija, kas attīstīta jauniešos problēm-risināšanas spējas un pieejas. Rezultātā jauniešiem, kam nav paveicies ar skolotāju dabaszinātnēs, tiek nodarīts pāri. Šo problēmu – kvalitatīvu mācībspēku trūkums dabaszinātnēs – iespējams risināt, plašākā mērā izmantojot tiešsaites izglītības platformas (MOOCus) latviešu, krievu un angļu valodās.

Tiešsaitē bāzētas mācību grupas pašreiz praktiski netiek izmantotas Latvijas izglītības procesā. Izmantojot un pārvaldot tiešaistē bāzētas diskusijas priekšmetos, visiem jauniešiem būtu pieejami augstākie darba standarti to vienaudžu vidū. Rezultātā labās prakses mācīšanās procesā vieglāk tiktu pārraidītas skolēnu vidū, sekmējot labo standartu imitāciju individuālajos un grupu darbos. 

Esošais praktisko un pētniecības spēju attīstības kapitāls ir sašķelts [], samazinot spēju Latvijas izglītības sektora institūcijām attīstīt nepieciešamu un dažādotu mācību un pētniecības kapitālu. [izglītības iestāžu sašķeltība - neizmantotās sinerģijas]

Resursi par personīgo attīstības pārvaldi un līderību nav viegli pieejami latviešu un krievu valodās. Jaunieši turpina pielietot viņu vecāku un vienaudžu teorijas par attīstības procesa pārvaldību, kuras pavisam vienkārši nedarbojas. Jauniešos nav attīstītas kritiskās domāšanas prasmes un zinātniskās metodes sapratne, kas sekmē aplamu teoriju un viedokļu pieņemšanu. 

'Interešu bāzētas izglītības' formātsEdit

’ Interešu bāzētā izglītībā’ mācību un praktisko iemaņu attīstības process tiek bāzēts ap studenta patiesajām interesēm ar mērķi attīstīt konkurētspējīgu (vērtīgu, retu un grūti imitējamu) prasmju kopumu studentam interesējošā/ās jomā/ās.

Obligātie priekšmeti - efektivitātes paaugstināšana, skolēnu izlietotā laika samazināšana Edit

Saprotams, ka ir jādefinē minimālais (obligāto) prasmju kopums, kas katram no bērniem ir jāattīsta. Piemēram, pamati loģikā un kritiskajā domāšanā, elementāras prasmes algebrā un ģeometrijā, pamatprasmes lasīšanā un rakstīšanā divās valodās. Bet būtu naivi cerēt, ka vairums skolēnu būs motivēti strādāt 9-12 gadus skolas izglītībā, ja skolotāji nevar pārliecinoši un saistoši argumentēt, kāpēc katram no skolēniem ir jāzina, kas viņiem tiek mācīts. Kā arī ir grūti saprast, kā izlietoti 9-12 gadi standarta programmā var sniegt nepieciešamos citādos ieskatus, lai veicinātu tik ļoti trūkstošo radīt-spēju tautsaimniecībā (Eiropas Komisija, 2014). Minimuma (obligāto) prasmju mācīšanas īpatsvars ir jāsamazina, lai katrā no mācīšanās gadiem tas neaizņemtu vairāk kā 50-60% no mācīšanās procesā pavadītā laika. Kā arī minimuma (obligāto) prasmju kopums ir kritiski jāizvērtē, atstājot tikai patiesi nepieciešamās pamatprasmes, kas ir fundamentāli nepieciešamas ikvienam 'šodienas un rītdienas' Pasaules iedzīvotājam. 

Skolotājs – ‘problēmlaboratoriju’ vadītājs / attīstības pārvaldības konsultants / ‘MOOCu’ radītājsEdit

‘Interešu bāzētā izglītībā’ attīstības process ir studentu vadīts. Skolotāji ikvienam no skolēniem palīdz attīstīt nepieciešamās personīgās dzīves līderības un attīstības pārvaldības prasmes, iesakot resursus, kas palīdz uzlabot katra studenta attīstības stratēģiju kvalitāti. Sākotnēji katram no studentiem tiks piešķirts skolotājs (automatizēta optimālu lēmumu pieņemšanas sistēma), kam ir salīdzinoši labākais ‘track record’ sadarbībā ar konkrēta tipa bērniem (piemēram, sākotnējie sociālie un ekonomiskie apstākļi). Skolēni, laikam ejot, var mainīt savu ‘attīstības konsultantu’, līdzīgi kā augstākās izglītības studenti var mainīt savu pētījumu darbu vadītājus. Lai nodrošinātu minimālos prasmju kritērijus, katram no attīstības konsultantiem ir jāiegūst sertifikāts, kas apliecina minimālo zināšanu un spēju esamību šajā jomā. Jaunākiem studentiem papildu personīgās līderības un attīstības procesa pārvaldības zināšanu attīstīšanai, Konsultani palīdz veikt kvalitatīvus mēģinājumus [eksperimentus] patieso iekšējo interešu atklāšanai. Šādā veidā labā prakse augšupejas organizēšanā tiks labāk izkliedēta starp Latvijas jauniešiem, rosinot augstāka mēra sevis realizāciju sabiedrības līmenī.

Teorētisko zināšanu mācīšana – MOOCi, tiešsaites diskusiju platformas / problēmlaboratorijas un klātienes eksāmeniEdit

‘Interešu bāzētā izglītībā’ teorētiskās zināšanas tiek nodotas galvenokārt, izmantojot tiešsaites mācību platformas, paaugstinot teorētisko zināšano mācīšanas kvalitāti Latvijā un palielinot resursu pieejamību spējīgiem mācībspēkiem. Teorētiskās zināšanas tiek mācītas, izmantojot MOOCus. Tos būs izveidojuši spējīgākie Latvijas izglītīas sistēmai pieejamie mācībspēki (nauda sekos klikšķiem un studentu skaitam katrā no tiešaites priekšmetiem). Šādā veidā tiks samazinātas izglītības procesa kopējās darbaspēka izmaksas, palielinot resursu pieejamību talantīgiem un spējīgiem mācībspēkiem (atdeve kvalitātē). Tiešsaites stundas tiks papildinātas ar tiešsaites testiem un mājasdarbiem. Šie tiešsaites pārbaudījumi ļaus skolēniem sagatavoties klātienes būtiskajiem eksāmeniem katrā no priekšmetiem, nodrošinot atgriezenisko saiti. Šīs tiešaites sekmes un progres apkopojumus skolēni pārspriedīs ar saviem draugiem – attīstības konsultantiem - tiešaitē, teiksim, tējas kopīgā iedzeršanā Skype, lai izdomātu, kā šai komandai rīkoties, lai ‘šaķertu rokā parādus’, ja ir kādi. Skolēniem būs arī pieejamas tiešaistes problēmlaboratorijas, kur skolēni ar kādiem specifiskiem jautājumiem, kas nevar tikt vieglī atrisināti tiešsaites diskusiju platformās, būs iespēja strādāt 1:1 tiešaitē ar problēmlaboratoriju vadītājiem, izmantojot elektroniskās tāfeles. Ar šādu pieeju visiem Latvijas bērniem būs pieeja augstākiem izglītības standartiem, risinot resursu trūkumu izglītības sektorā. 

Lielāka praktisko prasmju integrācija skolēnu attīstībā

'Interešu bāzētā izglītībā' praktiskās iemaņas tiek paralēli attīstītas teorētiskajām zināšanām to radīto sinerģiju dēļ. Ātrāka un lielāka mērā praktisku projektu integrācija studiju plānos sniedz studentiem ļoti nepieciešamo kontekstuālo informāciju par jomu, kuru tie ir izvēlējušies kā interesantu. Šī kontekstuāla informācija kopā ar ‘hands on’ pieredzi nodrošina studentiem ātrāku un efektīvu atgriezenisko saiti, kā pilnveidot savas attīstības stratēģijas, lai nākotnē konkrētā personā varētu pienest institūcijām vai projektu komandām lielāku pievienoto vērtību. Jaunākiem skolēniem, kas vēl nevar piedalīties praksēs un īstās projektu komandās, šis būtiskais studiju plāna aspekts – praktiskas pieredzes iegūšana – tiek nodrošināts caur ieskata programām dažādos projektos (piemēram, ēnu dienas), ekskursijām, simulāciju spēlēm un mazāk sarežģītu pētijumu veikšanas. Savukārt, skolēni, kas jau var risināt reālas problēmas zinātnē, dažādās industrijās vai valsts pārvaldē, savus studiju plānus praktiski papildina ar prakšu integrāciju un praktisku projektu veikšanu, tālāk attīstot savu spēju un talantu kopumu. Tā kā šis praktisko iemaņu apgūšanas proces identiski kā teorētisko zināšanu apgūšanas proces ir organizēts ap skolēnu patiesajām iekšējām interesēm, skolēni ir motivēti pašorganizēties un, darbojoties komandās ar citiem skolēniem, sadarbības partneriem un konsultantiem, uzņemties pārvaldību pār savu praktisko spēju attīstību un risinājumu radīšanu jomās, kas viņiem patiesi interesē. 

Mācību telpas - atvērtas, godīgas un elastīgas 

'Interešu bāzētas izglītības' ieviešanai tiek izmantots jau esošais mācību iestāžu kapitāls (klases, IKT). Skolu telpu atvēršana pēc formālās izglītības stundu beigšanās sniedz studentiem vietu, kur efektīvi izpildīt mājas-darbus un strādāt pie saviem interešu projektiem. Šo telpu pieejamība pozitīvi ietekmē visus skolēnus iekš paaugstinātas diskusijas par mācīšanos un attīstību, joīpaši, skolēnus no nelabvēlīgiem socio-ekonomiskiem apstākļiem. Pētniecības prasmju attīstīšanai un pētniecības darbu veikšanai atbalsts tik piesaistīts no augstākās izglītības iestādēm un pētiecības centriem Latvijā un Eiropā. Gadījumos, kad partneri nespēj sniegt pilnīgu atbalstu, finansējums tiks piesaistīts no ieinteresētajām pusēm, nodemonstrētjot pozitīvo pienesumu sabiedrībai un uzrunātajām ieinteresētajām pusēm.  

Road MapEdit

'Attīstības konsultanu' pilotprojekts darbā ar dažādiem skolēniem.

'Attīstības inkubatora' pilotprojekts - skolās ir pieejamas vietas, kur skolēniem strādāt ar sevi. Šī pilotprojekta pienesums un izmaksas.

'Attīstības konsultantu' pilotprojekta rezultāti -> izskatīt jautājumu par Centralizēto eksāmenu nozīmi izglītīas procesa organizēšanā Latvijā

'Teorijas mācīšana, izmantojot tiešaistes platformas' pilotprojekts 

Tālākas aktivitātes:

Pilotprojektu iegūtie rezultāti un finansējuma modeļa godīguma izvērtējums. 

Atsauces [nav sakārtotas]

Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011, http://biceps.org/assets/docs/LCR_LV_1804_Final_1.pdf

Eiropas Komisija. 2014. Innovation Scorecard, http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/policy/innovation-scoreboard/index_en.htm

Ad blocker interference detected!


Wikia is a free-to-use site that makes money from advertising. We have a modified experience for viewers using ad blockers

Wikia is not accessible if you’ve made further modifications. Remove the custom ad blocker rule(s) and the page will load as expected.

Also on FANDOM

Random Wiki